Detalizēta informācija

Komponists, folklorists, diriģents

VI–IX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, X un XIVispārējo latviešu Dziesmu svētku Goda virsdiriģents.

Dzimis 1874.gada 15.februārī Vidrižu pagasta Igatē. 20. gs. Latvijas ievērojamākais folkloras vācējs. Latviešu zemkopju folkloras vērtības padarīdams par jaunrades pamatu, kā arī estētikas un stilistikas paraugu, izveidojis oriģinālu mūzikas nacionālo stilu. Viņa darbīgā mūža centrā bijusi neatlaidīga cīņa par senās tautas mākslas pamatīguma un vitalitātes pārtveri un iemiesošanu profesionālajā mūzikā. Izcils 20. gs. pirmās puses kora oriģinālmūzikas autors, koru kustības un dziesmu svētku tautiskuma veicinātājs. Savas dzīves laikā pierakstījis ap 5000 tautasdziesmu melodiju, kas apkopotas krājumos “Latviešu mūzikas folkloras materiāli” un “Birzīs i norās” (10 burtnīcas, izdotas 1902–1957) Studējis Drēzdenes konservatorijā (1896–1897) un Pēterburgas konservatorijā (1898–1901). Atrodoties Pēterburgā, viņš strādāja par mūzikas kritiķi "St. Petersburger Zeitung" un nodibināja “Melngaiļa kori”, kuru vadīja gan Pēterburgā, gan Rīgā. E. Melngailis iebilda pret Rīgas Latviešu biedrības piekto Vispārējo latviešu Dziesmu svētku rīkošanu un 1909. gadā izdeva brošūru "Svētnīcu vai balagānu". Rīgā sarīkojis pats savas dziesmu dienas – Melngaiļa dziesmu svētkus (1910–1913 un 1920–1923). E. Melngailis piedalījies Latvijas Skaņražu kopas dibināšanā (1923), Latviešu Dziesmu svētku biedrības dibināšanā (1930), kā arī nodibinājis politisko mēnešrakstu “Austrums”(1928). Būdams Latvijas Konservatorijas profesors, lasījis lekcijas mūzikas folklorā (1944–1956). Paralēli aktīvi darbojies komponistu savienībā un bijis pirmais pēckara Latvijas komponistu savienības priekšsēdētājs.

Avots: Dziesmu svētku krātuve un Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs