Madonas novads ir pašvaldība Vidzemes dienvidaustrumos. Izveidots 2009. gadā, apvienojot bijušā Madonas rajona Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Vestienas pagastus un Madonas pilsētu.

Madonas vārds radies no tuvumā esošā Madonas ezera vai arī no Biržu muižas nosaukuma (vācu: Madohn, Modohn).

XII gs. sākumā šeit cauri gājis tirdzniecības ceļš no Kokneses uz Alūksni. Livonijas konfederācijas laikā apkārtne piederēja Rīgas arhibīskapijas vasaļiem. Krievijas impērijas laikā šī bija Vidzemes guberņas dienvidaustrumu daļa - Maliena.

Kā apdzīvots centrs Madona sāka attīstīties tikai pēc 1900. gada, kad Biržu muižas Leivēra kroga uzcēla pirmās koka un mūra ēkas. 1903. gadā cauri Madonai uzbūvēja Pļaviņu—Valkas šaursliežu dzelzceļa līniju. Miesta pašvaldības tiesības Madonai piešķīra 1921. gada 1. jūlijā, bet pilsētas tiesības 1926. gada 7. jūnijā. Kopš 1925. gada 1. aprīļa Madona bija jaundibinātā Madonas apriņķa centrs.

Madonas novadā atrodas Latvijas augstākais kalns - Gaiziņkalns, kalna absolūtais augstums ir 311,94 m vjl, relatīvais augstums - 61,6 m, tas stiepjas apmēram 1 km garumā un 650 m platumā. Gaiziņa vārds cēlies no vārda Gaiszinis, jo kalns arvien tiek uzskatīts par drošu laika pareģotāju. Ja tas tinas miglā vai no tā ceļas miglaina dūmaka, tad, ne vēlāk kā trešajā dienā, gadāmi nokrišņi.