Ķekavas novadā tika digitalizēta pirmā kapsēta - Jaunie kapi. Vēlāk tika digitalizēti arī Brāļu kapu. (Dati par apbedījumiem pašreiz atjaunoti netiek)

Ķekavas novads ir novads Pierīgā, kurā apvienotas bijušā Rīgas rajona pašvaldības Baložu pilsēta, Daugmales pagasts un Ķekavas pagasts. Novada centrs ir Ķekava.

"Ķekavas" vietvārds  ir baltu cilmes vārds: senindoeiropiešu valodā "kek"- nozīmē "liekt, līks", bet "av(e)"- "mitrināt, aprasināt, tecēt". (Šis hidronīms, iespējams, atspoguļo Ķekavas upes tecējumu: līču loču paralēli Daugavai, bet vidustecē daži krasi līkumi, pagriežoties uz ieteku Daugavā).

Senatnē Ķekavas novads bija samērā reti apdzīvota teritorija zemgaļu valsts Upmales ziemeļdaļā, ar jauktu etnisko sastāvu. Senlietas, kas atrastas Sauliešu pilskalna vietā un arheoloģiskajos izrakumos Klaņgu pilskalnā, raksturīgas baltu kultūras apgabalam, ko saista ar senajiem zemgaļiem 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.

Nozīmīga vieta Ķekavas novadā ir Nāves salai, kur norisinājās smagas cīņas I pasaules karā:

Latviešu strēlnieki šauro zemes strēli starp vācu ierakumiem un Daugavas krasta viļņiem nosauca par Nāves salu. No 1916.gada aprīļa Nāves salā vissmagākās pozīcijas aizstāvēja 2.Rīgas un 3.Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons. Abas vienības viena otru ierakumos nomainīja ik pēc 3 nedēļām. 1916.gada pavasara, vasaras cīņās Nāves salā strēlnieki zaudēja aptuveni pusotra simta karavīru, tika arī ievainoti abi bataljona komandieri Jānis Kalniņš un Jānis Francis.

Visnežēlīgākais uzbrukums sākās 1916.gada 25.septembra agrā rītā, kad vācu armija pret Nāves salas aizstāvjiem pielietoja indīgās gāzes.Tās pašas dienas pievakarē pār kājinieku tiltiņu un laivās 2.Rīgas bataljona strēlnieki drosmīgi devās gāzu saindētajā peklē, lai palīdzētu smagi cietušajam 173.Kameņeckas pulkam. Placdarmu strēlnieki aizstāvēja līdz 1916.gada 28.septembra vēlam vakaram.

1917.gada jūlijā pēc Krievijas 12.armijas pavēlniecības rīkojuma, lai iztaisnotu frontes līniju, Nāves salu bez kaujas atdeva vāciešiem.